Darba meklēšana bieži tiek uztverta kā vienkārša formula - atrast piemērotas vakances, nosūtīt CV, aiziet uz interviju un gaidīt atbildi. Ja atbildes neseko, dabiska reakcija ir pieteikties vēl vairāk vakancēm un cerēt, ka nākamā iespēja būs īstā.
Taču brīdī, kad darba meklēšana ieilgst, arvien vairāk pieteikumu ne vienmēr nozīmē arī vairāk iespēju.
Dažkārt problēma nav tajā, ka cilvēks meklē pārāk maz. Tā var būt saistīta ar to, cik skaidri definēts meklēšanas mērķis, kā tiek pasniegta līdzšinējā pieredze un vai pieteikums konkrētajam darba devējam palīdz saprast kandidāta vērtību. Tāpēc, ja darba meklēšana ilgst pārāk ilgi, ir vērts ne tikai palielināt aktivitāti, bet arī paskatīties uz pašu pieeju.
Ne vienmēr vairāk pieteikumu nozīmē labāku rezultātu
Darba meklējumos ir viegli koncentrēties uz skaitļiem - cik vakancēm pieteikts, cik CV nosūtīti un cik atbildes saņemtas. Taču pieteikumu skaits pats par sevi nepasaka, cik mērķtiecīgs ir process.
Ja kandidāts piesakās ļoti atšķirīgiem amatiem, cenšoties izmantot vienu un to pašu CV visur, darba devējam var būt grūtāk saprast, kāda ir viņa profesionālā pieredze un kurā lomā viņš var sniegt lielāko ieguldījumu.
Tas nenozīmē, ka katram pieteikumam nepieciešams pilnībā pārveidot CV. Taču ir svarīgi izcelt tieši tās prasmes, pieredzi un sasniegumus, kas ir būtiski konkrētajam amatam.
Tāpēc reizēm efektīvāk ir nevis meklēt vairāk, bet meklēt precīzāk.
Darba meklēšana sākas ar skaidru mērķi
Ilgstoša darba meklēšana reizēm ir saistīta ar pārāk plašu meklēšanas loku. Ja nav skaidrs, kādu amatu, atbildības līmeni vai darba vidi cilvēks meklē, var sanākt pieteikties daudzām vakancēm, kurās atbilstība ir tikai daļēja.
Skaidrāk definēts mērķis palīdz arī labāk pasniegt savu pieredzi. Ir vieglāk saprast, ko izcelt CV, kā par sevi runāt intervijā un kuras vakances patiešām ir vērts izvērtēt.
Tas ir īpaši svarīgi situācijās, kad cilvēkam ir plaša vai daudzveidīga pieredze. Jo vairāk pieredzes, jo ne vienmēr vieglāk to izstāstīt. Darba devējam ir nepieciešams saprast ne tikai to, ko kandidāts ir darījis iepriekš, bet arī ko viņš var dot konkrētajā lomā.
Cv nav tikai darba pieredzes saraksts
CV bieži tiek veidots kā secīgs amatu un pienākumu uzskaitījums. Taču tā galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam ātri saprast kandidāta profesionālo profilu.
Svarīgi ir ne tikai uzskaitīt pienākumus, bet arī parādīt atbildības līmeni, būtiskākās kompetences un, kur iespējams, konkrētus rezultātus. Ne vienmēr nepieciešams daudz teksta – būtiskākais, lai svarīgākā informācija būtu viegli pamanāma.
Ja vienā CV ir mēģināts iekļaut visu profesionālo pieredzi, svarīgākais var pazust starp mazāk būtisku informāciju.
Tāpēc ir vērts uz savu CV paskatīties ne tikai no jautājuma “ko es esmu darījis?”, bet arī no jautājuma – “ko no manas pieredzes šim darba devējam ir svarīgi ieraudzīt?”
Ja process apstājas, jāskatās, kur tieši
Viens no noderīgākajiem veidiem, kā paskatīties uz ilgstošu darba meklēšanu, ir izvērtēt, kurā atlases posmā process apstājas.
Ja tiek nosūtīti daudzi pieteikumi, bet uzaicinājumu uz intervijām ir maz, vērts pārskatīt vakances, kurām tiek pieteikts, kā arī CV un pieteikuma saturu.
Savukārt, ja intervijas notiek regulāri, bet nākamais atlases posms neseko, uzmanība jāpievērš tam, kā tiek prezentēta pieredze, atbildēts uz jautājumiem un skaidrota motivācija.
Šāda pieeja palīdz darba meklēšanu uztvert nevis kā virkni neveiksmju, bet kā procesu, kurā iespējams pamanīt konkrētu posmu, ko uzlabot.
Atteikums pats par sevi ne vienmēr nozīmē, ka kandidātam trūkst nepieciešamo prasmju. Atlases procesā nozīme ir arī konkrētā uzņēmuma vajadzībām, citiem kandidātiem, amata prasībām un daudziem citiem faktoriem.
Darba meklēšanā svarīgi izmantot vairāk nekā vienu kanālu
Darba iespējas nav atrodamas tikai sludinājumu portālos. Vakances tiek publicētas arī uzņēmumu mājaslapās un profesionālajos tīklos, savukārt profesionālie kontakti var palīdzēt nonākt līdz iespējām, kas ne vienmēr ir plaši redzamas.
Tas nenozīmē, ka jābūt aktīvam visos kanālos vienlaikus. Būtiskāk ir saprast, kur konkrētajā nozarē un profesionālajā jomā atrodas darba devēji un kā visefektīvāk ar tiem veidot kontaktu. Dažkārt tieši saruna ar cilvēku no nozares vai uzņēmuma var palīdzēt labāk saprast, kādas prasmes un pieredze konkrētajā jomā šobrīd tiek meklētas.
Ko darīt citādi?
Ja darba meklēšana ir ieilgusi, pirmais solis ne vienmēr ir nosūtīt vēl vairāk CV. Dažkārt vērtīgāk ir apstāties un izvērtēt līdzšinējo pieeju. Vai ir skaidri definēts, kāds darbs tiek meklēts? Vai CV atspoguļo būtiskāko pieredzi? Vai pieteikumi tiek pielāgoti konkrētām vakancēm? Kurā atlases posmā visbiežāk rodas šķēršļi? Vai darba meklēšanā tiek izmantoti arī profesionālie kontakti un uzņēmumu mājaslapas?
Atbildes uz šiem jautājumiem var palīdzēt saprast, kas tieši jāmaina.
Darba meklēšana nav tikai jautājums par to, cik daudz pieteikumu cilvēks nosūta. Tā ir arī spēja skaidri definēt savu profesionālo virzienu, saprast darba devēja vajadzības un atbilstoši pasniegt savu pieredzi.
Darba meklēšana kā savstarpējas izvēles process
No personāla vadības perspektīvas atlase nav vienvirziena process, kurā tikai darba devējs izvēlas kandidātu. Arī kandidāts izvērtē uzņēmumu, tā darba vidi, vadības pieeju, atbildības līmeni un to, vai piedāvātais amats atbilst viņa profesionālajiem mērķiem.
Tāpēc darba meklēšanas mērķis nav vienkārši pēc iespējas ātrāk atrast jebkuru darbu. Svarīgi ir atrast profesionālu vidi, kurā kandidāta pieredze un prasmes satiekas ar uzņēmuma vajadzībām.
Ja darba meklēšana ieilgst, tas var būt brīdis nevis darīt vairāk, bet paskatīties uz procesu citādi. Precīzāks mērķis, skaidrāks profesionālais profils un pārdomātāka pieeja pieteikumiem var palīdzēt darba meklēšanu padarīt mērķtiecīgāku un saprotamāku gan kandidātam, gan darba devējam